Digitālā paraksta ieviešana Latvijā sākās jau 2000. gadu sākumā, kad valstī pieauga nepieciešamība pēc efektīvākām un drošākām dokumentu apstrādes metodēm. Šī sistēma piedāvāja jaunas iespējas valsts iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem dokumentu autorizēšanā un datu apstrādē, samazinot laiku un resursus, kas būtu nepieciešami papīra formāta lietvedībā.
Latvijā digitālais paraksts kļuva arvien populārāks līdz ar 2003. gadā pieņemtā Elektronisko dokumentu likuma ieviešanu, kas regulēja šo tehnoloģiju izmantošanu un nodrošināja tās juridisku atzīšanu. Šis likums iezīmēja būtisku pagriezienu valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības norisēs, veicinot plašāku digitālo rīku adaptāciju sabiedrībā.
Sākotnēji digitālā paraksta izmantošana bija ierobežota un saistīta ar noteiktām nozarēm, bet ar laiku tās pielietojums ievērojami paplašinājās. Vēlāk, attīstoties e-identitātes risinājumiem, šis process kļuva pieejamāks arī individuālajiem lietotājiem, kuri arvien biežāk izmantoja digitālo parakstu ikdienas dzīvē – sākot no pieteikumiem izglītības iestādēs līdz pat savstarpējām vienošanām.
Tehnoloģijas attīstība un plašāks interneta pieejamības spektrs ievērojami uzlaboja digitālā paraksta pieejamību un lietojamību, radot iespējamu arvien lielākam skaitam iedzīvotāju izmantot šo risinājumu. Šāda pieejamība veicināja ne tikai dokumentu apstrādes efektivitātes pieaugumu, bet arī to drošību, jo elektroniski parakstīti dokumenti ir grūti viltot un tie nodrošina skaidru izsekojamību.
Vēl viens būtisks digitālā paraksta ieguvums ir tā daudzfunkcionalitāte – tas tiek izmantots ne tikai dokumentu parakstīšanā, bet arī identifikācijā un autentifikācijā. Šādi risinājumi ir būtiski, piemēram, valsts pārvaldes pakalpojumu piekļuvē un e-komunikācijā, kur personalizēta autorizācija ir svarīga.
Kopumā, digitālais paraksts būtiski mainījis dokumentu pārvaldības kultūru Latvijā, pārorientējot sabiedrību uz efektīvāku, laikmetīgu un videi draudzīgāku pieeju. Tas ne tikai atviegloja administratīvo slodzi, bet arī iedvesmoja pozitīvas pārmaiņas uz vietējo uzņēmumu un iestāžu konkurētspēju digitālajā laikmetā.